Mājas lapa tapusi ar dziedātāja māsīcas Veltas Didrichsons (Linkolnā, ASV) atbalstu.

sestdiena, 2014. gada 1. marts

Daigas Mazvērsītes grāmata par komponisti Elgu Igenbergu


1.martā ceļu pie lasītājiem uzsāka Daigas Mazvērsītes apjomīgais pētījums par latviešu estrādes mūzikas pašiem pirmajiem soļiem grāmatā Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana. Autore izpētījusi un skrupulozi aprakstījusi Igenbergu dzimtas vēstures lappuses. Taču, pats galvenais – grāmata sniedz lasītājam iespēju ielūkoties ievērojamās komponistes un pianistes Elgas Igenbergas – mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēs iemīļoto dziesmu Dziesmiņa par riču raču, Ripo, ratiņ, Rīgas bulvāri, Varbūt, kā arī operetes Annele autores – talanta saknēs, caur viņas prizmu atspoguļojot arī latviešu estrādes mūzikas dzimšanu.
Liela vieta Elgas Igenbergas daiļradē tika atvēlēta sadarbībai ar izcilo tenoru Jāni Zāberu. Ieskatam fragments no grāmatas VIII nodaļas:
„Varbūt kādā no Anneles izrādēm Elga Igenberga satikusi operetes Kitijas, Birutas Zāberes, izskatīgo, neticami talantīgo dzīvesbiedru, Milānas operteātra La Scala stažieri, tenoru Jāni Zāberu. Komponiste allaž saviem darbiem centusies piesaistīt aktuālākos, spožākos, talantīgākos interpretus, protams, viņas uzmanība nespēja paslīdēt garām šī mākslinieka spilgtumam. Elga gan nekautrējas vienu un to pašu dziesmu veltīt vairākiem dziedoņiem, viņi droši vien to nemaz nenojauta – dziesma Mātei jau topavasar uzdāvināta Laimai Andersonei un varbūt ne tikai viņai, jo vasarā skanējusi Veronikas Pilānes sniegumā. „Kad sacerēju dziesmu Mātei, riskēju to parādīt Jānim. Es vienmēr respektēju Jāni kā operdziedoni, kādēļ arī visai reti iedrošinājos pievērst viņa uzmanību savām dziesmām. „Tā ir dziesma manam mammukam,” – teica Jānis, un gadu gaitā līdz pat šai dienai dziesma skan Jāņa balsī pāri visai Latvijai,” – jau pēc dziedoņa aiziešanas mūžībā rakstījusi Igenberga.
Rudenī Zābers saņem nošu kaudzīti ar veltījumiem un 15. oktobra datējumu – te ir gan Mātei, kas kļūst pa viņa vizītkartes dziesmu, arī Maija svētkos, Pavasaris rudenī un Tālumu sveiciens, pie kura minētā Andersone tikusi jau jūlijā. Varbūt ikviens no dziedoņiem tobrīd dzīvojis ar apziņu, ka ir šis viens, īstais un neatkārtojamais, kam par godu tapis atkal jauns populārās komponistes skaņdarbs.
Trīs Elgas dziesmas – Tālumi sauc (Tālumu sveiciens), Mātei un Maija svētkos ar J. Osmaņa dzeju – izskan 1963. gada 21. decembrī rīkotajā konservatorijas fakultātes studentu koncertā, kas notiek Komponistu savienības plēnuma ietvaros. Tās dzied Arta Pile, nevis Zābers, toties viņš paguvis uzstāties 10. decembrī Liepājas teātrī, kur divos koncertos todien R. Paula pavadībā izskan gan Mātei, gan Tālu no tevis[1]. 23. decembrī televīzijas raidījumā Zābers pirmatskaņojis Igenbergas Ziemas dziesmiņu, toruden viņam dāvinātas arī Tev, jaunatne un Ilmāra dziesmas (no operetes Annele) notis.”
Sīkāk par 300 dziesmu autores Elgas Igenbergas dzīvi un daiļradi, kā arī viņas aizrautību ar Jāni Zāberu lasiet grāmatā Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana.

Grāmatas prezentācija:

http://www.zvaigzne.lv/lv/jaunumi/aktualitates/208438-daigas_mazversites_gramatas_elga_igenberga_dzives_ricu-racu_latviesu_estrades_dzimsana_atversanas_svetki.html




[1] Iespējams, tā ir dziesma Tālumu sveiciens, periodikā un dokumentos figurē arī nosaukumi arī Sveiciens no tāluma, Tālumu dziesma, kas, domājams, ir viena un tā paša skaņdarba nosaukumi. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru